Studiju programmas „Skolotājs” izaicinājumi

Raksta autors: Vita Pļaviņa

Laikraksts Izglītība un Kultūra

Projekta sadarbības partneri ir Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Valsts izglītības satura centrs, Valsts aģentūra „Latviešu valodas aģentūra” un programma „Iespējamā misija”. Programmu pilnveide notikusi, jo pirms diviem gadiem uzsākts ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”. Šobrīd var redzēt pirmos rezultātus, jo jau 8. jūnijā diplomdarbus aizstāvēja pirmie 40 skolotāji četros studiju virzienos – vidējās izglītības angļu valodas skolotājs, vidējās izglītības vācu valodas skolotājs, vidējās izglītības krievu valodas kā svešvalodas un latviešu valodas kā otrās valodas skolotājs un vizuālās mākslas skolotājs. Viena no absolventēm – Cesvaines vidusskolas vācu valodas skolotāja Baiba Putniņa – apliecina, ka studiju process mainījis pašas darbu klasē. „Tas mani iedrošinājis daudz vairāk uzticēties skolēniem. Tagad plānoju mācību procesu tā, lai jaunieši varētu strādāt patstāvīgāk, savukārt es kā skolotāja esmu vairāk kā konsultante. Otrs būtiskais – daudz vairāk komunicēju ar skolēniem elektroniski. Jaunieši sūta mājasdarbus uz e-pastu, un arī pati esmu aktīva konsultante elektroniskajā vidē.” Vizuālās mākslas skolotāja Inese Birža norāda, ka vislielākais ieguvums no studijām bijis tieši metodikā: „Ne tikai no tiešām spēcīgiem mācībspēkiem, bet arī no tā, ka kursā tikāmies praktizējoši pedagogi un mainījāmies pieredzē un arī izstrādātajos studiju darbos.”

Studijas ar dažādu iepriekšējo augstāko izglītību

Kas ir tas inovatīvais studiju programmas „Skolotājs” īstenošanā? Profesionālā studiju programma veidota, apvienojot studiju moduļus ar atšķirīgu studiju laiku atbilstīgi iepriekš iegūtajai augstākajai izglītība. Programmas studiju apjoms ir 48, 60 vai 80 kredītpunkti, kas tiek apgūts trīs, četros vai piecos semestros (atkarībā no studiju formas un iepriekšējās izglītības). 2. līmeņa profesionālā augstākās izglītības studiju programma dod iespēju iegūt skolotāja kvalifikāciju dažādām mērķgrupām: skolotājiem ar dažādu zinātņu bakalaura izglītību bez pedagoģiskās kvalifikācijas un skolotājiem ar pedagoģisko izglītību, kas vēlas iegūt papildu kvalifikāciju. Piemēram, līdz šim LU nebija iespēja iegūt vēstures skolotāja kvalifikāciju, studentu trūkuma dēļ vairākus gadus netika komplektēta grupa bioloģijas, vizuālās mākslas un vācu valodas skolotājiem. Šobrīd, sadarbojoties 10 Latvijas Universitātes fakultātēm, ir uzlabots studiju kursu saturs un skolotāja kvalifikāciju iespējams iegūt 25 studiju virzienos. Skolotāja I. Birža uzskata, ka studiju piedāvājums ir īpaši pievilcīgs strādājošiem skolotājiem, jo studijas ilgst, sākot no pusotra gada. „Tas ir intensīvi un kvalitatīvi, bet, nenoliedzami, jārēķinās ar laika atņemšanu ģimenei, arī pamatdarbam, tāpēc svarīga skolas administrācijas sapratne un atbalsts.”

Studentu atlase

Projekta ietvaros bezmaksas studijas skolotāju izglītībā bija iespējams izvēlēties 13 studiju virzienos. Studēt gribētāju aktivitāte ļāva veidot atlasi. Inese Pelnēna, projekta tālākizglītības koordinētāja studentu un klausītāju piesaistei, paskaidro, ka studijām varēja uzņemt tikai 250 studēt gribētājus. Tika izstrādāti atlases kritēriji, lai studijām uzņemtu zinošākos un motivētākos skolotājus. „Šī pieredze nāk no programmas „Iespējamā misija”. Studentu atlase tika balstīta, vērtējot studentu motivāciju un zināšanas mācību priekšmetā,” stāsta Inese, kas pati bijusi programmas „Iespējamā misija” 1. iesaukuma dabaszinību un bioloģijas skolotāja un strādājusi Mežciema pamatskolā. Projekta vadītāja Māra Pušpure spriež, ka šīs uzņemšanas rezultātā studijas uzsāka paši motivētākie skolotāji: „Skolotājiem un topošajiem pedagogiem bija jābūt pārliecinātiem, ka viņiem patiešām šīs studijas ir vajadzīgas, jāsaprot, ko viņiem vajag iegūt, jābūt elastīgiem laika menedžmentā un jārēķinās, ka būs no kaut kā jāatsakās par labu studijām.” Projekta atbalstītie 250 studenti šobrīd jau ir uzņemti, un turpmāk bez maksas studentus vairs nebūs iespējams uzņemt, tādējādi mazinās arī studēt gribētāju skaits un atlase vairs nav aktuāla. Lai arī, apzinoties, ka atlase ir viens no kvalitātes rādītājiem, M. Pušpure atzīst, ka šobrīd kopējā izglītības finansēšanas sistēma virzīta galvenokārt uz maksātspējīgo studēt gribētāju uzņemšanu. „Šobrīd mums ir pieredze, redzam pozitīvos ieguvumus, tāpēc, neapšaubāmi, pie diskusijas par atlases veidošanu studentu uzņemšanas posmā būs jāatgriežas,” secina projekta vadītāja.

Elektroniski pieejami mācību materiāli

Šobrīd visos studiju virzienos mācību materiāli ir pieejami elektroniskajā „Moodle” vidē. Sandra Kalniņa, Studiju programmas „Skolotājs” direktore, norāda, ka „Moodle” vide ir liels izaicinājums ne tikai studentiem, bet arī pašiem mācībspēkiem. Atkarībā no katra projekta pasniedzēja aktivitātes un elastības arī studenti izjutīs atvieglojumu vai – gluži pretēji – papildu apgrūtinājumu studiju procesā. Studējošiem ir iespēja saņemt mācību materiālus elektroniski, lai veiksmīgi gatavotos pārbaudījumiem, pilnveidotu profesionālo kompetenci, kā arī izmantot tos praksē skolā. Cesvaines vidusskolas skolotāja B. Putniņa atzīst, ka studējot uzlabojusies viņas prasme strādāt ar interneta resursiem, tādēļ šobrīd atļaujoties drošāk un plašāk izmantot mācību materiālu veidošanu un informācijas avotu meklēšanu.

Studiju procesā tiek izmantotas dažādas studiju īstenošanas formas: lekcijas, semināri, praktiskās nodarbības, kurās tiek izmantots gan individuālais, gan pāru, gan grupu darbs, laboratorijas darbi, studējošo patstāvīgais darbs, studijas ar datortehnikas pielietojumu, interneta resursu izmantošana, radošās darbnīcas, lauku prakses, prakses semināri – konsultācijas utt. Programmas īstenošanas formas veicina studentu teorētisko zināšanu apguvi un paplašināšanu, attīsta kritisko, analītisko un radošo domāšanu, prasmi diskutēt un argumentēt savu viedokli, prasmes savā skolotāja darbā izmantot modernās mācību metodes, kā arī attīsta studentu sadarbības prasmes. S. Kalniņa stāsta: „Docētāji projekta ietvaros ir pilnveidojuši kursu saturu, tuvinot to studējošo ikdienas pedagoģiskajām vajadzībām. Studijās bieži tiek akcentēta pašu studentu pieredze, kas kalpo par vērtīgu resursu gan studiju biedriem, gan docētājiem. Nodarbībās studentiem ir iespēja aktīvi iesaistīties studiju procesā, strādāt pāros un nelielās grupās, veicot pētnieciskus vai radošus uzdevumus, paust savu viedokli diskusijās un prezentēt savu studiju veikumu.”

Lai apgūtā informācija tiktu radoši lietota, studentiem tiek doti uzdevumi veidot tematiskos plānus, modelēt mācību stundas, veidot mācību uzdevumus utt., lai apgūtu skolotājam nepieciešamās kompetences.

Studiju praksi vada mentors

Šobrīd pedagoģiskās prakses veidi un ilgums ir atkarīgs no tā, kāda studentam ir bijusi iepriekšējā pieredze. Pedagoģiskajai praksei ir četri virzieni – vērošanas prakse, audzināšanas prakse, priekšmeta metodikas prakse un pētnieciskā prakse diplomdarba izstrādei. Ja iepriekš studenta prakses veiksmīga norise skolā bija atkarīga no katra prakses vadītāja individuālā skatījuma, kas kuram studentam, viņaprāt, ir vajadzīgākais, tad šobrīd prakse tiek vadīta daudz mērķtiecīgāk. Projekta „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” otrs darbības virziens ir mentordarbības aktualizēšana un pilnveidošana, lai praksē jaunais skolotājs satiktos ar profesionāli sagatavotu mentoru. Viens no būtiskiem jauninājumiem prakses posmā ir augstskolu mācībspēku vizītes studenta prakses skolā. Arī līdz šim LU mācībspēkiem ir bijusi tāda iespēja, taču, īstenojot projektu, notiek šīs sadarbības formas aktualizēšana. Lai prakses laikā nodrošinātu studentu veiksmīgāku izaugsmi, tiek rīkoti prakses semināri, kuros tiekas studenti, mentori un augstskolas mācībspēki, lai pārrunātu visus jautājumus, neskaidrības un gūto pieredzi. „Es tiešām sākotnēji uz praksi gāju ar pārliecību, ka mentors mani kontrolēs. Taču tā nebija, es izjutu atbalstu, tā bija lieliska sadarbība. Mēs daudz runājām un viens otram no pieredzes daudz ko varējām dot,” atceras vizuālās mākslas skolotāja I. Birža.

Diplomdarbs vai skolotāja profesionālās pieredzes mape

Studiju programmas pilnveidošanā ņemti vērā programmas „Iespējamā misija” ieteikumi. Kā studiju noslēguma darbu studenti varēja izvēlēties diplomdarbu vai skolotāja pieredzes darbu. „Skolotāja pieredzes darbs tika ieviests tāpēc, ka studenti jau ir ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu, tātad jau vismaz vienu reizi ir veidojuši akadēmiska rakstura darbu,” paskaidro I. Pelnēna. Skolotāja pieredzes darba saturs veidojas no četrām daļām, kurās skolotājs parāda savu profesionālo kompetenci plānot un organizēt mācību procesu, vērtēt skolēnu sasniegumus, kā arī savu profesionālo darbību un arī dalīties profesionālajā pieredzē ar citiem kolēģiem. Pieredzes darbā ir jāapkopo pierādījumi par katru kompetenci ar situācijas teorētisko pamatojumu un jāveic savas profesionālās darbības pašvērtējums. Ķekavas privātās pamatskolas „Gaismas tilts” un Ķekavas vidusskolas vācu valodas skolotāja Vita Timermane izvēlējās studiju noslēguma darbu veidot kā skolotāja profesionālās pieredzes mapi. „Man patīk praktiski darbi, tāpēc arī izvēlējos šādu noslēguma darba formātu. Man bija jāapliecina četras kompetences – spēja plānot, organizēt, vērtēt un dalīties profesionālajā pieredzē,” stāsta skolotāja, kuras darba tēma ir autentisko tekstu izmantošana vācu valodas stundās. „Teorētiskā daļa patiešām ir minimāla, jo galvenokārt mapē ir konkrēti stundu plāni, kā es sevis izvēlēto tēmu risinu mācību stundās, mapē ietilpst dažādi praktiskie uzdevumi, metožu piemēri un vēl citi patiešām praktiski materiāli, kas var noderēt citiem kolēģiem, skatot manu noslēguma darbu,” paskaidro skolotāja.

Lai arī uzņemšana par ESF finansējumu studiju programmā „Skolotājs” ir noslēgusies, projekta vadītāja M. Pušpure norāda – šā gada uzņemšana rudenī parādīs situāciju skolotāju darba tirgū. „Šogad atvērsim uzņemšanu visos studiju programmas „Skolotājs” virzienos. Tad arī varēsim redzēt, cik pieprasīts ir katrs no studiju virzieniem. Tas nākotnē ļaus izlemt, cik bieži uzņemt studentus katrā no studiju virzieniem,” spriež projekta vadītāja, vienlaikus atzīstot: projektā veiktās pārmaiņas ir pozitīvi vērtējamas. Apliecinājums programmas „Skolotājs” ilgtspējai ir arī starptautisko ekspertu vērtējums, ierindojot to 1. līmenī un atzīstot kā ilgtspējīgu.

Studiju programmā veikto izmaiņu salīdzinājums